Vai termoplastiskie polimēri ir toksiski?
Termoplastiskie polimēri ir plastmasas veids, ko var izkausēt un pārveidot vairākas reizes, neveicot nekādas būtiskas ķīmiskas izmaiņas. Tos plaši izmanto dažādās nozarēs, tostarp iepakojumā, automobiļu rūpniecībā, celtniecībā un medicīnā. Tomēr pieaug bažas par termoplastisko polimēru iespējamo toksicitāti un to ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Termoplastisko polimēru toksicitāte depends par vairākiem faktoriem, tostarp to ķīmisko sastāvu, piedevām un apstrādes metodēm. Daži termoplastiskie polimēri, piemēram, polivinilhlorīds (PVC), satur toksiskas ķīmiskas vielas, piemēram, ftalātus, svinu un cadmijs, kas var izskaloties no materiāla un piesārņot vidi un barības ķēdi. PVC Ir zināms arī, ka tas izdala dioksīnus, ļoti toksisku ķīmisko vielu grupu, kas var izraisīt vēzi, reproduktīvās un attīstības problēmas un imūnsistēmas bojājumus.
Citi termoplastiskie polimēri, piemēram, polietilēns (PE) un polipropilēna (PP), tiek uzskatīti par drošākiem un mazāk toksiskiem nekā PVC. Tomēr tie joprojām var saturēt piedevas, piemēram, stabilizatorus, antioksidantus un plastifikatorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt veselību, ja tie migrē no materiāla un nonāk organismā. Piemēram, daži PE un PP izmantotie plastifikatori, piemēram, bisfenols A (BPA) un ftalāti, ir saistīti ar hormonālajiem traucējumiem, attīstības problēmām un vēzi.
Termoplastisko polimēru toksicitāte arī depends par to apstrādes metodēm. Dažas apstrādes metodes, piemēram, iesmidzināšana un ekstrūzija, var radīt toksiskus izgarojumus un daļiņas, kas var būt kaitīgas darbiniekiem un videi. Piemēram, polikarbonāta (PC), termoplastiska polimēra, ko izmanto elektronikā un medicīnas ierīcēs, ražošanā tiek izmantots bisfenols A (BPA), ķīmiska viela, kas ir saistīta ar hormonālajiem traucējumiem un vēzi.
Lai mazinātu termoplastisko polimēru iespējamo toksicitāti, ir izstrādāti dažādi noteikumi un standarti, lai ierobežotu bīstamo ķīmisko vielu lietošanu un nodrošinātu darbinieku un patērētāju drošību. Piemēram, EurEiropas Savienība ir aizliegusi noteiktu ftalātu izmantošanu rotaļlietās un bērnu aprūpes produktos, un Amerikas Savienotās Valstis ir ierobežojušas svina un cadmijs patēriņa precēs. Turklāt daži uzņēmumi ir izstrādājuši drošākas alternatīvas tradicionālajiem termoplastiskajiem polimēriem, piemēram, bioloģiski noārdāmu plastmasu, kas izgatavota no atjaunojamiem resursiem.
Noslēgumā jāsaka, ka termoplastisko polimēru toksicitāte depeinformāciju par to ķīmisko sastāvu, piedevām un apstrādes metodēm. Daži termoplastiskie polimēri, piemēram PVC, satur toksiskas ķīmiskas vielas, kas var izskaloties no materiāla un piesārņot vidi un barības ķēdi. Citi termoplastiskie polimēri, piemēram, PE un PP, tiek uzskatīti par drošākiem, taču tie joprojām var saturēt piedevas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Lai nodrošinātu darbinieku un patērētāju drošību, ir izstrādāti dažādi noteikumi un standarti, kas ierobežo bīstamo ķīmisko vielu lietošanu un veicina drošāku alternatīvu izmantošanu.